Eiropas lapegle
Larix decidua
- Nosaukums (latīniski)
- Larix decidua
- Nosaukums (latviski)
- Eiropas lapegle
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- gymnospermae (kailsēkļi)
- Dzimta
- Pinaceae (priežu dzimta)
- Ģints
- Larix (lapegle)
- Suga
- decidua
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tallinas botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- koks
- Biotops
- kalns, mežs
- Dabas zonas
- skujkoku meži (taiga)
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āzija, Eiropa
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs, tehniskais augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Aug Alpos (400-2400 m augstumā), Sudetu kalnos, Tatros (400-1600 m augstumā), Austrumu Karpatos un Polijas dienvidos (200-600 m augstumā) skuju koku mežos.
Ekoloģija. Vasarzaļš koks, 30-50 (60) m augsts. Stumbra diametrs līdz 1,5 m. Var dzīvot līdz 980 gadiem. Salcietīga, labi aug dziļās, mēreni mitrās, ar minerālvielām bagātās augsnēs. Priekšroka saulainām vietām.
Morfoloģija. Vainags veciem kokiem ir varens. Tā kā otrās pakāpes zari ir nokareni un skujas samērā īsas, vainags ir skrajš. Dzinumi ir pelēcīgi dzelteni. Skujas ir zaļas un aug uz īsvasām pa 40-70. Skuju garums – 1,5-3 cm. Oktobra beigās tās ir dzeltenas. Jaunie čiekuri ir purpursarkani, 2-4 cm gari. Sēklas 3-4 mm garas, gaiši brūnas.
Izmantošana. Augs nav toksisks. Audzē parkos. Koksni izmanto būvniecībā. No lapegles sveķiem iegūst Venēcijas terpentīna eļļu.
