Pārtikas, ārstniecības un tehniskie augi

Ekspozīcijā, kurā apvienoti pārtikas, ārstniecības un tehniskie augi, aplūkojami aptuveni 700 augu taksoni.

Lielogu dzērveņu (Oxycoccus macrocarpus (Ait.) Pers.) kolekcija sākta veidot 1972. gadā (pašlaik 19 šķirnes), kad no ASV Massačūsetas Universitātes tika saņemtas pirmās šķirnes.

Kolekcijā iekļautas arī 7 NBD selekcionētās šķirnes: ‘Salaspils Agrās’, ‘Kalnciema Tumšā’, ‘Dižbrūklene’ u. c.

Dzērveņu kolekcija ir dekoratīva visu veģetācijas periodu, bet īpaši skaista tā ziedēšanas (VI, VII),  ogu nogatavošanās (IX) un lapu krāsošanās laikā  - rudenī (IX, X).

Augsto zileņu (Vaccinium corymbosum L.) kolekcija sākta veidot 1967. gadā, kad no Zviedrijas tika saņemtas pirmās šķirnes (pašlaik 40 šķirnes). Zileņu kolekcijā ietilpst arī 4 NBD selekcionētās šķirnes: ‘Salaspils Izturīgā’, ‘Lielogu’, ‘Augusta’, ‘Agrīnais Kovills’.

Zileņu kolekcija ir dekoratīva to ziedēšanas (V, VI) un ogu nogatavošanās laikā (VIII, IX).

Sausseržu (Lonicera Kamtschatica Pojark.) ar ēdamām ogām kolekcijā ir 40 šķirnes un perspektīvās formas, 36 no tām introducēja 1987. gadā un turpmākajos gados. Kolekcija papildināta ar NBD selekcionētajām perspektīvajām formām ‘Lielogu’, ‘Salaspils-1’ un Krievijas selekcijas ‘Lakomka’, ‘Nižgorodskaja Raņjaja’. Sausseržu šķirņu kolekcija skaista ziedēšanas laikā (IV,V). 

Pīlādžu (Sorbus) šķirņu kolekcijā 35 taksoni, tā sākta veidot 1983. gadā. Kolekcijā iekļautas Ņevežinas grupas pīlādžu šķirnes (Sorbus aucuparia var. rossica): ‘Kubovaja’, ‘Žoltaja’, ‘Krasnaja’, u.c.; Moravijas grupas pīlādžu (S.  aucuparia var. moravica) šķirnes: ‘Moravskaja’, ‘Moravskaja Krupnoplodnaja’, u.c. I. Mičurina izveidotās hibrīdās šķirnes ‘Titan’, ‘Rubinovaja’, ‘Granatnaja’, u.c., kā arī dekoratīvās pīlādžu šķirnes: ‘Kirsten Pink’, ‘Pink Queen’, ‘Red Tip’, u.c. Pīlādžu šķirņu kolekcija ir skaista augļu nogatavošanās laikā (IX).

Zelta jāņogu (Ribes aureum Pursh.) kolekcijā ir 12 šķirnes, tā sākta veidot 1984. gadā. Zelta jāņogu šķirņu kolekcijā iekļauta NBD izveidotā šķirne ‘Laila’, Uzbekijā izveidotās šķirnes ‘Kišmišnaja’, ‘Solniško’, u.c., I. Mičurina izveidotā šķirne ‘Krandaļ’, u.c. Zelta jāņogas ir ļoti dekoratīvas, tām lapas līdzīgas ērkšķogu lapām, rudenī tās krāsojas dzelteni sarkanā krāsā. Ziedi ir zeltaini – dzelteni, smaržīgi. Ogas melnas, brūngani purpurkrāsas vai oranži dzeltenas.

Melnā plūškoka (Sambucus nigra L.) kolekcijā trīs šķirnes ‘Mamut’, ‘Haschberg’ un ‘Riese von Vissloch’, tās introducētas 1990. gadā. Melnā plūškoka ziedkopa ir skaista, plaša, čemurveida, 15-20 cm diametrā, ar baltiem ziediem. Ogu ķekars liels, ogas melni violetas. Melnā plūškoka stādījumi skaisti ziedēšanas laikā (VI) un augļu nogatavošanās laikā (IX).

Kazeņu (Rubus) kolekcijā ir kazeņu šķirnes: ‘Mutants 76’, ‘Tornfree’ un kazeņu – aveņu hibrīdi: ‘Tayberry’ un ‘King’s Acre’, tā sākta veidot 1986. gadā. Kazeņu šķirnes un kazeņu – aveņu hibrīdi ir perspektīva ogulāju kultūra.

Brūkleņu (Vaccinium Vitis-idaea L). šķirņu kolekcijā ir 15 taksoni – ārzemju šķirnes un kloni, NBD selekcijas šķirnes, perspektīvie kloni, brīvās apputes sēklaudži un hibrīdi, kā arī sēklaudži, kas iegūti no sēklām, kas apstrādātas ar radioaktīvo starojumu.

Kolekcija sākta veidot 1980. gadā, atlasot ražīgus klonus Latvijas mežos. Pēc to saimnieciski bioloģiskās novērtēšanas izdalītas 2 perspektīvas šķirnes: ‘Salaspils Ražīgā’ un forma ‘Salaspils-2’.

1988. gadā kolekcija papildināta ar NBD izveidotu šķirni ‘Rubīna Lāse’, 1995. gadā – ar NBD izveidotu šķirni ‘Jūlija’.

1996. gadā no Igaunijas, Mežsaimniecības institūta (Tartu) saņemtas šķirnes ‘Koralle’ un ‘Erntekrone’, bet 1999. gadā no Lietuvas V. Magnus Universitātes Kauņas botāniskā dārza saņemta Sahalīnas savvaļas forma, bet 2000. gadā – Zviedrijā izveidotās šķirnes ‘Sussi’ un ‘Sanna’.

Brūkleņu krūmiņi veido dekoratīvu mūžzaļu segumu, kas īpaši pievilcīgi ziedēšanas laikā (V, VI ) un ogu gatavošanās laikā (VII-IX).

Smiltsērkšķu (Hippophaë rhamnoides L) kolekcija (20 šķirnes un formas) sākta veidot 1985. gadā, saņemot pirmās šķirnes (‘Trofimovskaja’, ‘Otradnaja’, u.c.) no Krievijas MVU botāniskā dārza.

Kolekcija papildināta turpmākajos gados. Vairums šķirņu saņemts 1987. gadā no Bauskas šķirņu salīdzināšanas iecirkņa un no Bauskas rajona kolhoza „Uzvara”.

2001. gadā kolekcija papildināta ar NBD izveidotu apputeksnētāju (vīrišķo augu) ‘Bezērkšķu’ un ar vairākiem perspektīviem sēklaudžiem.

Smiltsērkšķu stādījums ir īpaši krāšņs augļu gatavošanās laikā (VIII,IX), kad uz sudraboti – pelēkzaļo lapu fona izceļas dzelteno, oranžo vai sarkanīgo augļu „vālītes”.

Irbeņu (Viburnum opulus L.) kolekcijā pašlaik ir 18 taksoni (šķirnes, hibrīdi, formas). Pirmās šķirnes saņemtas 1989. gadā no Krievijas augkopības institūta Pavlovskas izmēģinājumu stacijas - ‘Souzga’, ‘Zarņica’, u.c.

Kolekcija turpmāk papildināta ar šķirnēm, hibrīdiem, kas izveidoti Krievijā, Baltkrievijā.

2005. gadā kolekcija papildināta ar Latvijas savvaļas formu ‘Pūres Lielaugļu’

Irbenes ir krāšņas gan ziedēšanas laikā (V, VI), gan briestot sarkanajiem augļiem (VIII, IX), gan krāsojoties lapām sārtos, sarkanīgos toņos rudenī (IX, X).

Aktinīdiju (Actinidia kolomikta (Maxim.et Rupr.) Maxim.) kolekcijā ir 24 taksoni. Kolekcijas veidošana sākta 1983. gadā, saņemot pirmās šķirnes no Krievijas augkopības institūta Pavlovskas izmēģinājumu stacijas - ‘Krupnoplodnaja’, ‘Matovaja’, ‘Nahodka’, u.c.

Turpmāk kolekcija papildināta ar šķirnēm no vairākām Krievijas augkopības iestādēm.

1999. gadā saņemtas 2 Lietuvā izveidotas šķirnes no Lietuvas V. Magnus Universitātes Kauņas botāniskā dārza ‘Lande’ un ‘Paukštes Šakarva’.

Aktinīdijas ir ļoti dekoratīvas liānas, īpaši krāšņas tās ir ziedēšanas laikā pavasarī, kad lapu virspusē parādās balti plankumi, kas vēlāk kļūst sārti vai sarkani. Izteiktāka lapu krāsošanās vīrišķajiem augiem.

 Vīnkoku (Vitis vinifera L.) kolekcijā ir 16 šķirnes, tā sākta veidot 1986. gadā. Kolekcijā iekļautas P. Sukatnieka šķirnes: ‘Guna’, ‘Supaga’, ‘Zilga’, kā arī Krievijas selekcionāru šķirnes: ‘Krasavec’, ‘Smugļanka’ u. c.

Aveņu (Rubus) kolekcija sākta veidot 1996. gadā, pašlaik tajā ir 12 šķirnes: ‘Žoltij Gigant’, ‘Ravelli’ u.c., kā arī mazpazīstamas: ‘Gusar’, ‘Peresvet’.

Ziemeļu kaulene (Rubus arcticus L.) kolekcija ir jauna, tā sākta veidot 1999.gadā, tajā ir šķirnes ‘Aura’, ‘Astra’ un hibrīdā šķirne ‘Heisa’

Lazdu (Corylus) kolekcijā ir 27 šķirnes, tā sākta veidot sešdesmitajos gados un sastāv, galvenokārt, no Latvijā selekcionētajām šķirnēm: ‘Akera-2’, ‘Akera-3’, ‘Gavara-4’ u.c., kā arī Krievijas šķirnēm: ‘Tambovskij Raņņij’, ‘Perveņec’ u.c. un Rietumeiropas dižaugļu lazdu (Corylus maxima Mill.) šķirnēm: ‘Cosford’, ‘Halles Milzu’, ‘Gustava Celles’.

Apiņu (Humulus lupulus L.) kolekcijā ir 13 šķirnes, tā izveidota 1993.gadā. Šīs šķirnes ir ražīgas un izturīgas pret sēnīšslimībām , - sarkano stīgu šķirnes: ‘Klons-18’, ‘Smolistij’ u. c. un zaļo stīgu šķirnes: ‘Marynka’, ‘Fredos Derlingieji’ u. c.