Vecais parks

Botāniskā dārza vēsturiskā daļa, Vecais parks, stādīts 1932. gadā un ir brīnumains jebkurā gadalaikā. Pavasarī pilniem ziediem uzzied žilbinoši baltās sniegpulkstenītes, hiacintēm līdzīgie daudzkrāsainie cīrulīši zum no bitēm. Aizrautīgi smaržo Amūras ceriņš un rododendri. Virdžīnijas sniegpārsliņu krūms ir balta kupena vasaras tveicē! Amerikas tulpju koks zied, kad tulpes jau noziedējušas.

Šeit ir saglabājušies atsevišķi pagājušā gadsimta 20.–30. gados stādīti koki — šķeltlapu āra bērzs, Švēdlera kļava, Krimas liepa un platlapu liepas šķeltlapainā forma. Cēlā vientulībā aug 1933. gadā mežā, Stelpes «Timuku» mājas tuvumā atrastā, parastā ozola vietējā purpurlapu forma. Te arī aplūkojama sazarotiem erkšķiem klātā trīsērkšķu gledīčija. Dažādas skujkoku sugas un šķirnes mijas ar daudzveidīgām magnolijām.

Vecā parka teritorijā ir izveidota arī dobe, kurā aplūkojama hostu kolekcija ar 48 dažādībām. Te var aplūkot hostas, kas piemērotas ēnainiem stādījumiem, taču tās spējaugt arī saulainās vietās. Hostas ir dekoratīvas visu veģetācijas periodu, arī bezziedu periodā. Dažām hostu sugām pavasarī ir divkrāsains lapojums, dažām tas visu veģetācijas periodu ir ar zilganu apsarmojumu.