Kuriļu magnolija

Izcelsme. Dzimtene Japānas Ziemeļu salas, Krievijas Kuriļu salas. Rietumos pirmo reizi introducēta 1865.gadā, kad sēklas nonāca ASV. Uz Lielbritāniju sēklas atveda laika posmā starp 1875. – 1879.gadu. Pirmo reizi plašākai publikai šo magnoliju parāda 1898.gadā Harry Veitch. Magnolia hypoleuca Karaliskās dārzkopības biedrības rīkotajā izstādē iegūst Pirmās klases sertifikātu.

Morfoloģija. Hokkaido un Honshu salas mežos koks var sasniegt 30 m augstumu. Tas ir ātraudzīgs, vasarzaļš koks ar plati konisku vainagu. Kultivējot tas izaug 1- 15 m augstumā, zari stāvi, vērsti uz augšu. Lapas otrādi olveidīgas (obovate) var sasniegt 46 cm garumu un 20 cm platumu. Lapu apakšpuses ir ar matiņiem, sudrabaini zaļā krāsā, lapai pieaugot krāsa mainās uz pelēki zaļu. Ziedi novietoti iepriekšēja gada zaru galos un atveras jūnijā – jūlijā, kad kokam lapas ir izplaukušas. Tie ir kausveida formas 18 – 20 cm plati, balti ar krēmīgu nokrāsu, putekšņlapas spoži sarkanā krāsā. Ziedi ar vieglu citronam līdzīgu smaržu. Augļi lieli (18 cm), sarkani, sēklas nogatavojas oktobrī – novembrī.

Ekoloģija. Ātraudzīga, vēlams stādīt saulainās, bet aizsargātās vietās, augsnei jābūt trūdvielām bagātai, viegli mitrai un skābai (pH 6,5).

Nozīme. Dekoratīvā dārzkopībā lielu dārzu un parku stādījumiem, jo kokam gan lapas, gan ziedi, gan augļi ir ļoti dekoratīvi. Viena no ziemcietīgākajām sugām.