Lielā strutene
Chelidonium majus
- Nosaukums (latīniski)
- Chelidonium majus
- Nosaukums (latviski)
- Lielā strutene
- Tautas nosaukums
- Kārpu zāle, vandule
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Papaveraceae (magoņu dzimta)
- Ģints
- Chelidonium (strutene)
- Suga
- majus
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- dzeltena
- Augļa krāsa
- brūna, melna
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- lakstaugs
- Biotops
- dārzs, mežs, pļava
- Dabas zonas
- jauktie meži
- Indīgums
- ir indīgs
- Izplatība
- Austrālija un Okeānija, Āzija, Eiropa, Ziemeļamerika
- Auga pielietojums
- ārstniecības augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izcelsme. Plaši Eiropā un Āzijā sastopama suga. Ievesta Ziemeļamerikā, Jaunzēlandē. Latvijā sastopama bieži visā teritorijā.
Morfoloģija. Lielā strutene ir 30 – 100 cm augts, zarains, daudzgadīgs lakstaugs ar oranždzeltenu piensulu. Mietsakne kanēļbrūna, zaraina. Lapas pamīšus, plūksnaini dalītas, apakšpusē zilgani sarmainas. Apakšējās lapas ar garu kātu, augšējās ar īsu kātu vai sēdošas. Ziedi dzelteni, sakopoti skarveida ziedkopā. Vainaglapas 4. Zied no maija līdz septembrim. Auglis 2 – 5 cm gara pākstevida pogaļa, apmatota ar vienkāršiem matiņiem un zvaigžņmatiņiem.
Ekoloģija. Blīvas grupas vai atsevišķi augi aug krūmājos, mežos, mītņu tuvumā, dažādās auglīgās nezālienēs.
Nozīme. Ārstniecības augs. Indīgs augs. Laksti satur ap 20 alkaloīdu, arī karotīnu, C vitamīnu, ēteriskās eļļas, organiskās skābes, flavonoīdus, saponīnus. Lieto gastrīta, kolīta, aknu, žultspūšļa un bronhu iekaisumu gadījumā, arī kā asinsspiedienu pazeminošu un nomierinošu līdzekli.
