Krūzmētra

Izcelsme. Radniecīga savvaļas mētrām. Ir uzskats, ka krūzmētra no tām cēlusies. Latvijā nereti kultivē arī krūzmētru, kas nezālienēs stādījumu apkaimē dažreiz tiek atrastas savvaļā.

Morfoloģija. Daudzgadīgs augs, 20 – 50 cm augsts. Ziedi diezgan garās, cilindriskās vārpveida ziedkopās stublāja un zaru galā, tām piemīt raksturīgā mētru smarža. Krūzmētra atšķirībā no citām mētrām ir kails augs – apmatojuma nav ne uz lapām, ne stublāja, ne zieda daļām. Ļoti reti mēdz būt eksemplāri ar skraji pūkainu lapas apakšpusi. ar gandrīz sēdošām, plati lancetiskām – 2 – 6 cm garas un 1 – 3.5 cm. Plātnes mala cirtaina vai krokotu. Zieda putekšņlapas un auglenīca vienāda garuma, manāmi pārsniedz vainagu. Zied jūlija otrajā pusē, augustā. Sēklas nogatavojās reti –septembra vidū, beigās.

Ekoloģija. Ziemcietība ļoti laba. Pieticīgākas nekā piparmētras, mazāk prasīgas mitruma ziņā. Neieņēmīgas pret sēnīšu slimībām. Piemērota saulaina vai daļēji noēnota vieta, organiskais mēslojums. Augot, tās noēno augsni, tādējādi attīrot no nezālēm.

Nozīme. Ārstniecības, garšaugs un nektāraugs. Krūzmētra nesatur mentolu, tāpēc tās garša ir maigāka nekā piparmētrai, un ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa ir linalols. Izmanto kulinārijā (lapas un jaunos dzinumus) – aromatizē cepumus un dzērienus, zupās, gaļas ēdieniem. Arī tautas medicīnā – veicina gremošanu, mutes dobuma dezinficēšanai, antiseptiskai iedarbībai. Vērtīga garšaugu sortimenta papildinātāja.