Izcelsme. Eiropā un Āzija samērā plaši izplatīta suga. Kultivēšanas dēļ ieviesusies tālu ziemeļos. Latvijā sastopama nereti visā teritorijā, kultūrbēglis.
Morfoloģija. Daudzgadīgs lakstaugs, vidējs vai liels – 40 – 100 cm. Stublājs stāvs, apmatots, zaro. Lapas uz stublāja pretējas, plati olveidīgas, plātnes mala zobaina, pamats sekli sirdsveidīgs, gals smails, kāts īss (līdz 1 cm). Lapas apakšpuse ar baltu matiņu tūbu. Ziedi vārpveida pušķos stublāja un zaru galos. Kauss blīvi apmatots, kausa zobiņi smaili. Vainags balts vai sārts, apakšlūpa plata, ar zobainu malu, uz lūpas ir matiņi un violeti punkti. Auglis - gludu, tumšbrūnu riekstiņu skaldauglis. Zied no jūnija beigām līdz augustam.
Ekoloģija. Ziemcietība laba. Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas dažādās nezālienēs un ceļmalās. Kultivējot, vēlamas vidēji smagas (smilšmāla), auglīgas augsnes (ar vāji skābu līdz neitrālu reakciju – pH 5 – 6,8), ar normālu mitruma režīmu. Saulaina vai daļēji noēnota vieta. Patiks organiskais mēslojums. Augot, tās noēno augsni, tādējādi attīrot no nezālēm.
Nozīme. Ārstniecības un nektāraugs. Pārtikas augs – izmanto kulinārijā (tējas atsvaidzinoši dzērieni, saldie ēdieni, gaļa, dārzeņi, augļi), pārtikas rūpniecībā (konfekšu un šokolādes, arī alkohola ražošanā), parfimērijā (ēteriskās eļļas 1 – 5%). Plaši izmanto ārstniecībā – veicina gremošanu, lieto kā diurētisku līdzekli, mutes dobuma dezinficēšanai. Piemīt arī antiseptiska iedarbība. Augs populārs „virtuves” dārzu ierīkošanā.