Tīruma blaktene

Izcelsme. Austrumeiropas un Rietumāzijas suga. Latvijā sastopama nereti visā teritorijā, īpaši bieži Daugavas ielejā – valsts vidus un austrumu daļā.

Morfoloģija. Daudzgadīgs 30 – 60 cm augsts lakstaugs. Stublājs stāvs vai pacils, klāts ar matiņiem vai dziedzermatiņiem. Lapas sakārtotas pamīšus. Apakšējās – staraini saliktas no 3 ovālām lapiņām, ar zobainu malu un dziedzermatiņiem, lipīgas, augšējās –vienkārši veselas. Pielapes saaugušas ar lapas kātu. Ziedi gaiši sārti, kauss ar lipīgiem dziedzerīšiem un matiņiem. Zied no jūlija līdz augustam. Auglis – ar matiņiem klāta pāksts, īsāka par kausa zobiņiem, ar 2 – 4 sēklām. Augam ir nepatīkama blakšu smaka.

Ekoloģija. Veido dažāda lieluma grupām līdz monodominējošām audzēm sausās upju ieleju pļavās, terasēs, sausās nezālienēs, ceļmalās un smiltājos. Raksturīga suga sausu un siltu nogāžu (kserotermiskās) augu sabiedrībās – Festuco-Brometea.

Nozīme. Ārstniecības augs. Blaktenes satur līdz 0,2% ēterisko eļļu, izoflavonglikozīdus, triterpēnsavienojumus, onocerīnu, saldu glikozīdu onoīdu, miecvielas, sveķveida vielas, gļotvielas, līdz 10% minerālvielu, īpaši – selēnu un daudzus citus mikroelementus. Preperātus lieto, kā maigas darbības diurētiskos līdzekļus urīnskābes diatēzes (savdabīga reakcija uz urīnskābes kairinājumu), nieru, pūšļa iekaisuma un nierakmeņu slimības ārstēšanai.