Parastā raudene

Izcelsme. Mainīga suga. Plaši sastopama Eiropā un Āzijā. Latvijā sastopama visā teritorijā.

Morfoloģija. Daudzgadīgs panātru dzimtas augs. Augs veido stāvus, vidēji vai labi noturīgus stublājus augstumā no 30 – 70 cm. Lapas pretējas, gareni olveidīgas, ar kātiņiem, mala gluda vai sīki robaina. Kauss īss, zvanveidīgs, apmatots. Vainags (0.5 – 0.7 cm), ar stāvu augšlūpu un aptuveni vienādām apakšlūpas daivām. Putekšņlapas pārsniedz vainagu. Ziedi sīki, sakārtoti zaru galos, no gaiši rozā toņa līdz spilgti violetam. Ir arī augi ar ļoti gaiši, gandrīz baltiem ziediem. Zied no jūnija līdz septembrim. Auglis ir četru riekstiņu skaldauglis, pelēkbrūns vai tumši brūns.

Ekoloģija. Raudene sastopama savvaļā un kopā ar citiem ārstniecības augiem veido ārstniecības drogu resursu fondu. Savvaļā raudenes izplatības vietās novērota augu vizuāla neviendabīga. Aug skrajās vai blīvās grupās sausās pļavās, mežmalās, upju krastu nogāzēs, ceļu malās. Raksturīga suga sausu mežmalu, pauguru un krastu nogāžu augu sabiedrībās.

Nozīme. Garšaugs, ārstniecības un nektāraugs. Raudene pieskaitāma augiem ar daudzfunkcionālu saimniecisku izmantošanu – apstādījumos, ārstniecībā, garšviela ēdieniem, biškopībā, aromātterapijā, veselības tējas, parfimērijā. Nepieciešamība pēc drogas daudzuma palielinās un savvaļā augoši augi nespēj pieprasījumu nodrošināt, tādēļ raudeni kultivē. Augi satur ēteriskās eļļas, kuru galvenās sastāvdaļas ir citrāls, geraniols, timols, nerols. Augu jaunajās lapās ir augsts C vitamīna saturs.