Zalkšu sūrene
Polygonum bistorta
- Nosaukums (latīniski)
- Polygonum bistorta
- Nosaukums (latviski)
- Zalkšu sūrene
- Tautas nosaukums
- Zalkšu sakne
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Polygonaceae (sūreņu dzimta)
- Ģints
- Polygonum (sūrene)
- Suga
- bistorta
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tallinas botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- rozā
- Augļa krāsa
- brūna, melna
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- lakstaugs
- Biotops
- mežs, pļava
- Dabas zonas
- jauktie meži
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āzija, Eiropa, Ziemeļamerika
- Auga pielietojums
- ārstniecības augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izcelsme. Plaši Eiropā un Āzijā sastopama suga. Ievesta Skandināvijā. Latvijā sastopama ļoti nevienmērīgi, pārsvarā upju ielejās. Vietām bieži un masveidā.
Morfoloģija. Zalkšu sūrene ir 30 – 70 cm augsts, daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar čūskveida izlocītu, resnu sakneni. Lapas pamīšus, vienkāršas, veselas, iegareni olveida, lancetiskas vai lineāras ar gludu malu. Lapas virspuse zaļa, lapas apakšpuse – zilganzaļa, gaišāka. Apakšējās lapas ar garu spārnainu kātu; stumbra lapas nedaudzas, sēdošas vai ar īsu kātu. Pielapes izveido turziņas, kuras aptver stumbru. Ziedi rožaini, sakopoti blīvās vārpās. Zied maijā, jūnijā. Auglis – brūns, trīsšķautņains riekstiņš, kas garāks nekā apziednis.
Ekoloģija. Aug mitrās pļavās, palienēs, grāvmalās, vietām veidojot lielas audzes. Dažreiz sastopama arī krūmājos un mežu klajumos.
Nozīme. Zalkšu sūrenes sakneņi satur miecvielas (15 – 25%), brīvu gallusskābi un ellagskābi, katehīnu, organiskās skābes, cieti. Lieto kā pretiekaisuma un asinsvadus nostiprinošu līdzekli.
