Izcelsme. Plaši Eiropā un Āzijā sastopama suga. Ievesta Skandināvijā. Latvijā sastopama ļoti nevienmērīgi, pārsvarā upju ielejās. Vietām bieži un masveidā.
Morfoloģija. Zalkšu sūrene ir 30 – 70 cm augsts, daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar čūskveida izlocītu, resnu sakneni. Lapas pamīšus, vienkāršas, veselas, iegareni olveida, lancetiskas vai lineāras ar gludu malu. Lapas virspuse zaļa, lapas apakšpuse – zilganzaļa, gaišāka. Apakšējās lapas ar garu spārnainu kātu; stumbra lapas nedaudzas, sēdošas vai ar īsu kātu. Pielapes izveido turziņas, kuras aptver stumbru. Ziedi rožaini, sakopoti blīvās vārpās. Zied maijā, jūnijā. Auglis – brūns, trīsšķautņains riekstiņš, kas garāks nekā apziednis.
Ekoloģija. Aug mitrās pļavās, palienēs, grāvmalās, vietām veidojot lielas audzes. Dažreiz sastopama arī krūmājos un mežu klajumos.
Nozīme. Zalkšu sūrenes sakneņi satur miecvielas (15 – 25%), brīvu gallusskābi un ellagskābi, katehīnu, organiskās skābes, cieti. Lieto kā pretiekaisuma un asinsvadus nostiprinošu līdzekli.