Zalkšu sūrene

Polygonum bistorta

Nosaukums (latīniski)
Polygonum bistorta 
Nosaukums (latviski)
Zalkšu sūrene 
Tautas nosaukums
Zalkšu sakne 

Nodalījums
angiospermae (segsēkļi) 
Dzimta
Polygonaceae (sūreņu dzimta) 
Ģints
Polygonum (sūrene) 
Suga
bistorta 
Šķirne
 

Botāniskais dārzs 
Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tallinas botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs 
Ziedu krāsa 
rozā 
Augļa krāsa 
brūna, melna 
Lapu krāsa 
zaļa 
Augšanas forma 
lakstaugs 
Biotops 
mežs, pļava 
Dabas zonas 
jauktie meži 
Indīgums 
nav indīgs 
Izplatība 
Āzija, Eiropa, Ziemeļamerika 
Auga pielietojums 
ārstniecības augs 

Papildinformācija

Apraksts 

Izcelsme. Plaši Eiropā un Āzijā sastopama suga. Ievesta Skandināvijā. Latvijā sastopama ļoti nevienmērīgi, pārsvarā upju ielejās. Vietām bieži un masveidā.

Morfoloģija. Zalkšu sūrene ir 30 – 70 cm augsts, daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar čūskveida izlocītu, resnu sakneni. Lapas pamīšus, vienkāršas, veselas, iegareni olveida, lancetiskas vai lineāras ar gludu malu. Lapas virspuse zaļa, lapas apakšpuse – zilganzaļa, gaišāka. Apakšējās lapas ar garu spārnainu kātu; stumbra lapas nedaudzas, sēdošas vai ar īsu kātu. Pielapes izveido turziņas, kuras aptver stumbru. Ziedi rožaini, sakopoti blīvās vārpās. Zied maijā, jūnijā. Auglis – brūns, trīsšķautņains riekstiņš, kas garāks nekā apziednis.

Ekoloģija. Aug mitrās pļavās, palienēs, grāvmalās, vietām veidojot lielas audzes. Dažreiz sastopama arī krūmājos un mežu klajumos.

Nozīme. Zalkšu sūrenes sakneņi satur miecvielas (15 – 25%), brīvu gallusskābi un ellagskābi, katehīnu, organiskās skābes, cieti. Lieto kā pretiekaisuma un asinsvadus nostiprinošu līdzekli.