Zvaigžņu magnolija

Izcelsme. Dabā aug Japānā dienvidos kalnainās vietās līdz 600 m virs jūras līmeņa. Šie nelielie koki vai krūmi lielāko tiesu aug nelielu upju krastos, pie maziem ezeriem vai dīķiem. Rietumu dārzos pirmās šīs magnoliju atveda George Hall, 1861.gadā un tā bija Ņujorkas pilsētas dārzniecība. Ap to pašu laiku J.G.Veitch sēklas atveda uz Lielbritāniju.

Morfoloģija. Sīka auguma vasarzaļš krūms, savvaļā kalnos tas nepārsniedz 3 m, bet dārzos ar humusu bagātās un mitrās augsnēs var izaugt līdz 6m. Jaunie dzinumi ar zīdainiem matiņiem, lapas otrādi olveida 10 cm garas un 5 cm platas. Šo sugu ļoti sen kultivē Japānas dārzos skaisti balto un smaržīgo ziedu dēļ, kuri atveras pirms lapu izplaukšanas. M. stellata var sākt ziedēt 2 vai 3 reizes gadā pēc sēšanas. Var atrast īpatņus ar citu ziedu krāsu no bāli rozā līdz rozā.

Ekoloģija. Šīs sugas un šķirņu īpatņus labāk audzēt labi drenētās, bet mitrumu saturošās, viegli skābās augsnēs, saulainās vietās ziedēšana būs daudz bagātīgāka nekā noēnojumā. Daudzi kloni, piemēram, ‘Royal Star’ var izturēt pat – 30ºC, bet rudeņos koku (krūmu) apdobes ieteicams mulcēt, lai kailsalos neciestu virsējā sakņu sistēma.

Nozīme. Dekoratīvā dārzkopība. Audzējamas kā lielos dārzos, tā nelielās platībās, pat dekoratīvos traukos. Lielā klonu dažādība ļauj izvēlēties un piemeklēt katrai situācijai piemērotus īpatņus.