Izcelsme. Hibrīda šķirne izveidota 1962. gadā Skotijā Invergovras (Inwergowrie) Dārzkopības ZPI, autori Derīks Jēnings (Derek Jenning) un Deivids Masons (David Mason). Patentēta 1979. gadā. Šķirnei nosaukums dots upes Tay vārdā.
Morfoloģija. Šķirne ražīga. Dzinumi nav ložņājoši, nedaudz dzeloņaini. Ogas lielas, saldas, tumši purpursarkanas, sulīgas, aromātiskas. Nogatavojas jūlija beigās – augusta sākumā.
Ekoloģija. Šķirnei ziemcietība vidēja, ziemā vēlams piesegt. Vēlama apdobes mulčēšana ar kūdru (rudenī) – mitruma saglabāšanai un organisko vielu paaugstināšanai augsnē. Sakņu sistēma ir dziļa, mazāk sazarota, sausumizturīgāka nekā avenēm. Piemērotas atklātas, saulainas vietas ar auglīgu, drenētu augsni – mālsmilts vai smilšmāla ar vāji skābu augsnes reakciju (pH 5,5 – 6,0). Mitrumprasīgas, tomēr necieš pārplūstošas vietas, kur ilgi stāv ūdens.
Nozīme. Pārtikas un ārstniecības augs, satur bioloģiski aktīvas vielas un uzturvielas. Ogas ir ļoti vērtīgas, satur 0,5 – 1,5% organiskās skābes, 5 – 9% cukuru, līdz 1,7% pektīnvielu, dažādus vitamīnus, antociānus, makro- un mikroelementus. Izmanto svaigā veidā un ievārījumu, kompotu, sulu, vīna pagatavošanā. Lapas un ogu tēju izmanto saaukstēšanās gadījumos. Piemīt sviedrējoša, urīndzenoša, pretiekaisumu, savelkoša, pretalerģiska un nomierinoša iedarbība.