Izcelsme. Mainīga izskata suga Eiropā un Āzijā. Ievests Amerikā. Latvijā bieži visā teritorijā, tomēr nevienmērīgi. Visizplatītākā ģints suga Latvijā.
Morfoloģija. Divgadīgs lakstaugs līdz 150 – 200 cm augts, ar spēcīgu, mazzarainu mietsakni. Pirmajā gadā tam attīstās lapu rozete, bet otrajā gadā mazzarains stumbrs ar ziediem. Lapas balti vai dzeltenīgi tūbainas, 15 – 30 cm garas, 5 – 10 cm platas; apakšējās lapas ar kātu, iegarenas, augšējās olveida, sēdošas vai nolaidenas, pamīšus. Lapu mala gluda vai strupi zobaina. Ziedi dzelteni pa 2 – 7 pušķos, kuri savukārt sakopoti blīvā ķekarā. Kauslapas un vainaglapas pa 5. Zied no jūnija līdz septembrim. Auglis ieapaļa pogaļa.
Ekoloģija. Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug saulainos pakalnos, upju krastmalās, sausās mežmalās, smilšainās un grantainās augtenēs, atmatās, dārzos. Reti mežainos un pārmitros apvidos.
Nozīme. Ārstniecības augs. Deviņvīruspēku ziedi satur gļotvielas, saponīnus, cukurus, karotīnu, flavonoīdus, kumarīnu, gumijvielas . Jāievāc ziedus no rīta, jāžāvē strauji. Izmanto veselības tējās, kā atkrēpošanās un sviedrējošu līdzekli, augšējo elpošanas ceļu iekaisumu un bronhītu ārstēšanai.