Īrijas dabēsija

Izplatība. Savvaļā aug Īrijā, Francijā, Spānijā un Portugālē, galvenokārt Atlantijas okeāna piekrastē, retumis areālam iestiepjoties kontinentā. Izplatīta virsājos un skābaržu, dižskābaržu un ozolu mežos ar skujkoku piejaukumu, arī uz kalnu nogāzēm ar paaugstinātu nokrišņu daudzumu, no 0 līdz 1300 m augstumam.

Morfoloģija. Mūžzaļš, stāvs vai ložņājošs pundurkrūms. Pārsvarā 20-60 cm augsts un līdz 80 cm plats. Dzinumi klāti ar rūsganiem dziedzermatiņiem. Lapas tumši zaļas, iegareni olveida līdz eliptiskas ar ierotītām malām, 6-12 mm garas un līdz 1 mm platas, klātas ar retiem dziedzermatiņiem virspusē un tūbainas apakšpusē. Ziedi pa 3-16 sakārtoti garās, ķekarveida galotnes ziedkopās, sīki, plati olveida 12-15 mm garumā, sārti līdz purpursarkani, smaržīgi. Areāla robežās sastopamas formas ar baltiem vai baltiem ar purpurkrāsas svītrām ziediem. Zied jūlijā-septembrī.

Ekoloģija. Vislabāk jūtas saulainā vai viegli noēnotā vietā, neitrālā līdz skābā, trūdvielām bagātā, vieglā mālsmilts vai smilts augsnē ar augsnes reakciju pH 5-7. Ierīkojot stādījumus, apdobes vēlams mulčēt ar skābu kūdru, mizu mulču vai kādu citu organiskas izcelsmes materiālu, necieš izžūšanu.

Nozīme. Dekoratīva suga. Labi iederas akmeņdārzos un stādīšanai lielās grupās jauktajās dobēs kopā ar citām ēriku dzimtas un skujkoku sugām vai to dekoratīvajām formām.