Izplatība. Endēmiska suga, savvaļā aug Japānā, Hokaido salas D, Honsju, Kjusju un Šikoku salās, uz atklātām kalnu nogāzēm.
Morfoloģija. Vasarzaļš, stāvs krūms, ar gadiem kļūst vairāk plats. Pārsvarā izaug 1-2 m, bet savvaļā mēdz būt arī 5 m augsts. Lapas rombiski eliptiskas, 3-7 cm garas un 2-4 cm platas, mala zāģzobaina, abās pusēs zaļā līdz viegli zilganzaļā krāsā, kailas ar retiem, sarainiem matiņiem, rudenī krāsojas košos dzeltenos, oranžos vai tumši sarkanos toņos. Ziedi zvanveida, sakārtoti nokarenās vairogveida ziedkopās, pārsvarā gaiši dzelteni līdz rozā ar sarkanīgām dzīslām, 5-12 mm plati, bet ir varietātes ar sarkaniem un baltiem ziediem, visbiežāk izdala 4 varietātes, kuras atšķiras pēc ziedu lieluma un arī krāsas. Zied maijā.
Ekoloģija. Ziemcietīga suga. Vislabāk stādīt pusēnā vai saulē. Aug skābā, kūdrainā, akmeņainā, vienmērīgi mitrā minerālaugsnē ar augsnes reakciju pH 4,5-6,0. Ierīkojot stādījumus, apdobes vēlams mulčēt ar skābu kūdru, mizu mulču vai kādu citu organiskas izcelsmes materiālu.
Nozīme. Dekoratīva suga. Labi iederas stādīšanai gan soliteros, gan lielās grupās jauktajās dobēs kopā ar citām ēriku dzimtas, īpaši rododendru, sugām vai arī to dekoratīvajām formām.