Izplatība. Savvaļā aug Japānā, Sahalīnā, Kuriļu un Aleutu salās uz kalnu nogāzēm, virsājos un purvu malās no 0 līdz 2000 m augstumam.
Morfoloģija. Mūžzaļš, zemi sedzošs pundurkrūms. Pārsvarā 20-30 cm augsts. Zarojums blīvs. Lapas kailas, ādainas, olveida līdz otrādi olveida, 2-3 cm garas un 1-2 cm platas, tumši zaļas. Ziedi sīki, 5-6 mm gari un plati, zvanveida, sakārtoti līdz 5 cm garos, nokarenos ķekaros, balti, smaržīgi. Zied jūnijā-jūlijā. Auglis apaļš, līdz 10 mm diametrā, balts līdz sārts ar saldu, pikantu garšu. Sugai lieto arī sinonīmu Gaultheria pyroloides Hook. f. & Thomson ex Miquel, kuru bieži jauc ar Gaultheria pyrolifolia Hook.f. ex C.B.Clarke.
Ekoloģija. Laba ziemcietība. Vislabāk jūtas saulē vai viegli noēnotā vietā, vāji skābā līdz skābā, trūdvielām bagātā, vieglā mālsmilts vai smilts augsnē ar augsnes reakciju pH 4,5-6,0. Necieš iekaltēšanu. Ierīkojot stādījumus, apdobes vēlams mulčēt ar skābu kūdru, mizu mulču vai kādu citu organiskas izcelsmes materiālu.
Nozīme. Dekoratīva suga. Labi iederas stādīšanai lielās grupās jauktajās dobēs kopā ar citām ēriku dzimtas un skujkoku sugām vai to dekoratīvajām formām, arī veidojot purvu biotopus. Augļus un lapas lieto tautas medicīnā un pārtikā.