Purva vaivariņš

Izplatība. Cirkumpolāra suga, savvaļā aug Ziemeļu puslodes mērenās joslas vēsajā daļā un subarktiskajā klimatiskajā joslā, aptverot gan mežu, gan tundras zonas, arī kalnus, no 0 līdz 1800m augstumam. Savvaļā arī Latvijā.

Morfoloģija. Mūžzaļš, stāvs vai ložņājošs krūms. Pārsvarā 0,3-0,7m, bet mēdz būt arī līdz 1,2m augsts. Dzinumi klāti ar rūsganiem matiņiem. Lapas ādainas, virspusē tumši zaļas ar dzelteniem dziedzeriem, apakšpusē rūsganas, tūbainas, iegareni lineāras līdz lineāras ar ierotītām malām, 1-4cm garas un līdz 1,0cm platas. Ziedi uz tieviem, gariem ziedkātiem, sīki, 5-8mm diametrā, riteņveida, sakārtoti līdz 5cm platās, galotnes ziedkopās pa 16-25, balti, ļoti smaržīgi. Zied jūnijā-jūlijā. Rietumu literatūrā kopš 1990-ajiem gadiem purva vaivariņu iekļauj rododendru ģintī ar nosaukumu Rhododendron tomentosum Harmaja.

Ekoloģija. Vislabāk jūtas saulainā vai viegli noēnotā vietā, vāji skābā līdz skābā, trūdvielām bagātā, kūdrainā, mitrā, vieglā mālsmilts vai smilts augsnē ar augsnes reakciju pH 4,5-6,0. Ierīkojot stādījumus, apdobes vēlams mulčēt ar skābu kūdru, mizu mulču vai kādu citu organiskas izcelsmes materiālu, jānodrošina pastāvīgs mitrums.

Nozīme. Dekoratīva suga. Labi iederas stādīšanai lielās grupās jauktajās dobēs kopā ar rododendru un skujkoku sugām vai to dekoratīvajām formām, veidojot purvu biotopus. No seniem laikiem tiek izmantots tautas medicīnā un ādu apstrādē.