Žākļu leikoteja

Izplatība. Savvaļā aug ASV dienvidaustrumu daļā, Virdžīnijas, Ziemeļkarolīnas, Dienvidkarolīnas, Luiziānas, Misūri, Alabamas, Džordžijas un Floridas štatos, galvenokārt sastopama palienēs un jūras piekrastes līdzenumos no 0 līdz 200m augstumam.

Morfoloģija. Mūžzaļš, lēnaudzīgs, nokarens krūms. Pārsvarā līdz 1m, savvaļā līdz 2m augsts. Vainags veidojas zems, plats. Lapas ar smailiem galiem, kailas, ādainas, tumši zaļas, eliptiskas līdz eliptiski lancetiskas, 3-8cm garas un 1-3cm platas, mala sīkzobaina, ziemā krāsojas sarkanīgos un bronzas krāsas toņos. Ziedi sīki, 6-8mm gari un 4-6mm plati, šauri olveida, pa 8-30 sakārtoti 2-5cm garos, sānu ķekaros, balti, vaskaini, smaržīgi. Zied maijā.

Ekoloģija. Laba ziemcietība. Vislabāk jūtas viegli noēnotā, no vēja aizsargātā vietā, vāji skābā līdz skābā, trūdvielām bagātā, vieglā mālsmilts vai smilts augsnē ar augsnes reakciju pH 4,5-6,0. Necieš augsnes sablīvēšanos, izžūšanu un pārmitru vietu. Ierīkojot stādījumus, apdobes vēlams mulčēt ar skābu kūdru, mizu, vislabāk priežu, mulču vai kādu citu organiskas izcelsmes materiālu.

Nozīme. Dekoratīva suga. Piemērota stādīšanai gan akmeņdārzos, gan lielās grupās jauktajās dobēs kopā ar citām ēriku dzimtas un skujkoku sugām vai to dekoratīvajām formām, labi noder stādīšanai zem lieliem, skrajiem krūmiem vai skujkokiem.