Skābeņkoks

Izplatība. Savvaļā aug viscaur ASV austrumu daļā, izņemot atsevišķos ZA štatos, mitros platlapju mežos kopā ar rododendriem un citām ēriku dzimtas sugām uz kalnu nogāzēm, kraujās, ūdensteču krastos un purvu malās, līdz 1700m augstumam.

Morfoloģija. Vasarzaļš koks. Pārsvarā līdz 12m augsts, bet savvaļā mēdz būt arī līdz 35m augsti. Lapas kailas, sulīgi zaļas, zobainas, 5-24cm garas un 2-8cm platas. Rudenī krāsojas tumši sarkanas. Ziedi sīki, zvanveida līdz kausveida, sakārtoti garās ziedkopās, 4-7mm gari un 3-6mm plati, balti, smaržīgi. Zied jūnijā.

Ekoloģija. Viduvēja ziemcietība, jaunie augi jāpiesedz. Vislabāk jūtas saulainā vai viegli noēnotā vietā, vāji skābā līdz skābā, trūdvielām bagātā, vieglā mālsmilts vai smilts augsnē ar augsnes reakciju pH 4,5-6,5. Ierīkojot stādījumus, apdobes vēlams mulčēt ar skābu kūdru, mizu mulču vai kādu citu organiskas izcelsmes materiālu.

Nozīme. Ļoti dekoratīva suga. Piemērota parku apstādījumiem, bet nepanes paaugstinātu dūmgāzu koncentrāciju. Labi iederas stādīšanai gan atsevišķi soliteros, gan lielās grupās jauktajās dobēs kopā ar citām rododendru un skujkoku sugām vai dekoratīvajām formām. Lapas ar skābu garšu, var tikt izmantotas homeopātijā kā diurētisks un tonizējošs līdzeklis.