Izplatība. Savvaļā aug Ziemeļamerikas austrumu daļā, galvenokārt sastopama Rietumvirdžīnijas, Virdžīnijas, Tenesī, Ziemeļkarolīnas, un Džordžijas štatos ASV, kalnos, gan atklātās nogāzēs, gan ozolu, priežu un hemlokegļu mežos no 500 līdz 1800m augstumam.
Morfoloģija. Mūžzaļš, stāvs krūms, reti kokveida liāna. Pārsvarā 1-2m augsts. Zarojums blīvs. Lapas kailas, ādainas, matētas, zaļas, eliptiskas līdz iegareni lancetiskas, 3-7cm garas un 1-3cm platas, mala sīkzobaina, skropstaina. Ziedi sīki, 4-7mm gari un 3-6mm plati, olveidīgi kausveida, sakārtoti 5-10cm garās, nokarenās galotnes skarās, balti, smaržīgi. Zied aprīlī-maijā.
Ekoloģija. Laba ziemcietība. Vislabāk jūtas viegli noēnotā, no vēja aizsargātā vietā, vāji skābā līdz skābā, trūdvielām bagātā, vieglā mālsmilts vai smilts augsnē ar augsnes reakciju pH 4,5-6,0. Necieš augsnes sablīvēšanos. Ierīkojot stādījumus, apdobes vēlams mulčēt ar skābu kūdru, mizu mulču vai kādu citu organiskas izcelsmes materiālu.
Nozīme. Dekoratīva suga. Piemērota konteineriem. Labi iederas stādīšanai gan soliteros, gan lielās grupās jauktajās dobēs kopā ar citām ēriku dzimtas un skujkoku sugām vai to dekoratīvajām formām.