Izplatība. Savvaļā aug Ķīnas vidienē 100-3500 m augstumā mežos, krūmājos, upju palienēs un ceļmalās.
Morfoloģija. Vasarzaļš, dzimtenē pusmūžzaļš, blīvi zarots, 1 m augsts krūms. Jaunie dzinumi purpurbrūni, pūkaini, otrajā gadā kļūst gaiši dzelteni, vāji pūkaini. Pie lapu pamatnes trīsdaļīgi, 8-15 mm gari ērkšķi. Lapas stingras, gandrīz ādainas, 1-2,5 cm garas, iegareni otrādi olveida, mala gluda vai pie plātnes gala ar dažiem dzeloņainiem zāģzobiņiem; virspuse matēta, dzeltenzaļa; apakšpuse pelēka, ar apsarmi. Dzīslojums tīklveida. Zied maija vidū ar dzelteniem ziediem. Ziedi divdzimumu, sakārtoti līdz 2,5 cm garās, blīvās, sēdošās skarās pa 10-30. Ogas ēdamas, ieapaļas, kardinālsarkanas, 5-6 mm garas, sulīgas.
Ekoloģija. Saulmīle, bet pacieš nelielu noēnojumu. Vislabāk jūtas vieglās mālsmilts augsnēs uz nogāzēm.
Nozīme. Dekoratīvs krūms, īpaši ziedēšanas un augļu laikā. Rudenī lapas krāsojas sarkanos toņos. Siltāka klimata zemēs diezgan plaši izmanto apstādījumos, bet Latvijā dzinumi bieži apsalst.