Izplatība. Savvaļā aug Ķīnas vidienē plašā areālā 800-3400 m augstumā biezos krūmājos, mežos, zālājos un upju ielejās.
Morfoloģija.
1
2
Vasarzaļš, 1,5 m augsts krūms ar stāviem zariem. Jaunie dzinumi purpursarkani, nobriedušie – veltniski vai šķautņaini, tumši purpurbrūni. Pie lapu pamatnes 1-1,5 cm gari, tumši brūni, viendaļīgi vai trīsdaļīgi ērkšķi. Lapas 2-3 cm garas, ieapaļas ar sašaurinātu pamatu, mala dzeloņaini zāģzobaina, virspuse gaiši zaļa, matēta, apakšpuse pelēkzaļa, ar nelielu apsarmi. Zied maija vidū ar dzelteniem ziediem. Ziedi divdzimumu, sakārtoti 3-4 cm garos, stāvos ķekaros pa 10-20. Ogas ēdamas, 6-7 mm garas, koši sarkanas, stingras, iegarenas, bez apsarmes un irbuļa.
Ekoloģija. Saulmīle, pacieš nelielu noēnojumu, taču tad tik krāšņi neziedēs. Vislabāk jūtas vieglās mālsmilts augsnēs uz nogāzēm.
Nozīme. Dekoratīvs krūms, īpaši ziedēšanas un augļu laikā. Rudenī lapas krāsojas oranžos toņos. Var izmantot kā soliteraugu vai stādīt brīvi augošos dzīvžogos. Nektāraugs.