Izplatība. Savvaļā aug Ķīnas DA daļā Juņnaņas provincē 2700-3600 m augstumā, biezos krūmājos, priežu mežos, arī ceļmalās.
Morfoloģija.
1
2
Vasarzaļš, 2m augsts krūms ar stāviem zariem. Dzinumi šķautņaini, jaunie – purpursarkani vai sarkanbrūni, nobriedušie – dzeltenbrūni. Pie lapu pamatnes 1 cm gari, viendaļīgi ērkšķi. Lapas 3-5 cm garas, eliptiskas līdz otrādi olveida, mala reti dzeloņaini zāģzobaina, virspuse tumši zaļa, matēta, apakšpuse pelēkzaļa, ar apsarmi. Zied maija vidū ar dzelteniem ziediem. Ziedi divdzimumu, sakārtoti līdz 6 cm garos ķekaros pa 10-20. Ogas ēdamas, 9-10 mm garas, tumši sarkanas, elipsoidālas, spīdīgas, bez apsarmes.
Ekoloģija. Saulmīle, pacieš nelielu noēnojumu, taču tad tik krāšņi neziedēs. Vislabāk jūtas vieglās mālsmilts augsnēs uz nogāzēm.
Nozīme. Dekoratīvs krūms, īpaši ziedēšanas un augļu laikā. Rudenī lapas krāsojas sarkanos toņos. Var izmantot kā soliteraugu vai stādīt brīvi augošos dzīvžogos. Nektāraugs.