Henrija bārbele
Berberis henryana
- Nosaukums (latīniski)
- Berberis henryana
- Nosaukums (latviski)
- Henrija bārbele
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Berberidaceae (bārbeļu dzimta)
- Ģints
- Berberis (bārbele)
- Suga
- henryana
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV)
- Ziedu krāsa
- dzeltena
- Augļa krāsa
- sarkana/purpura
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- krūms
- Biotops
- mežs
- Dabas zonas
- , mežastepes
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āzija
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Savvaļā aug Ķīnas vidienē 1000-2500 m augstumā, biezos krūmājos, mežos, mežmalās, arī nezālienēs.
Morfoloģija.
1
2
Vasarzaļš, līdz 2,5 m augsts krūms ar pārkareniem zariem. Dzinumi šķautņaini, purpurbrūni, spīdīgi. Pie lapu pamatnes 1 cm gari, viendaļīgi līdz trīsdaļīgi ērkšķi. Lapas 2,5-4 cm garas, eliptiskas līdz otrādi olveida, mala reti dzeloņaini zāģzobaina, virspuse gaiši zaļa, matēta, apakšpuse pelēkzaļa, ar apsarmi. Dzīslojums tīklveida. Zied maija vidū ar dzelteniem ziediem. Ziedi divdzimumu, sakārtoti 3-5 cm garos ķekaros pa 10-15. Ārējās kauslapas purpursarkanas. Ogas ēdamas, 10-12 mm garas, tumši sarkanas, elipsoidālas, ar vieglu apsarmi pie pamatnes.
Ekoloģija. Saulmīle, pacieš nelielu noēnojumu, taču tad tik krāšņi neziedēs. Vislabāk jūtas vieglās mālsmilts augsnēs.
Nozīme. Dekoratīvs krūms, īpaši ziedēšanas un augļu laikā. Rudenī lapas krāsojas sarkanos toņos. Var izmantot kā soliteraugu vai stādīt brīvi augošos dzīvžogos. Nektāraugs.
