Izplatība. Savvaļā aug Tjanšana kalnos, Džungārijā, Kašgārijā, Tivā un Mongolijā uz akmeņainām kalnu nogāzēm, mežos, krūmājos, stepēs un upju palienēs.
Morfoloģija. Vasarzaļš, līdz 1,5 m augsts, robusts krūms. Jaunie dzinumi purpursarkani, otrajā gadā kļūst pelēkbrūni; velteniski vai nedaudz rievaini. Pie lapu pamatnes oranžbrūni, līdz 2,5 cm gari ērkšķi, reizēm tie attīstīti vāji. Lapas 2-5 cm garas, otrādi olveida līdz plati eliptiskas vai eliptiskas, mala vesela (uz ģeneratīvajiem dzinumiem) vai smalki zāģzobaina, virspus pelēkzaļa; apakšpuse pelēka, ar apsarmi; dzīslojums tīklveida. Zied maija vidū ar ļoti smaržīgiem, oranždzelteniem ziediem. Ziedi divdzimumu, sakārtoti puslodveida ķekaros pa 3-9. Ogas ēdamas, 1 cm garas, gandrīz lodveida vai plati olveida, violeti melnas, ar zilganu apsarmi, bez irbuļa.
Ekoloģija. Saulmīle, bet pacieš nelielu noēnojumu. Vislabāk jūtas vieglās mālsmilts augsnēs uz nogāzēm.
Nozīme. Dekoratīvs krūms. Rudenī lapas krāsojas sarkanbrūnos toņos. Sugas dabiskajā areālā vietējie iedzīvotāji augļus izmanto pārtikā.