Izplatība. Savvaļā aug Tibetā 3000-4000 m augstumā mežos un biezos krūmājos.
Morfoloģija. Vasarzaļš, 1,5 m augsts, plašs krūms. Jaunie dzinumi gaiši dzeltenbrūni, otrajā gadā purpurbrūni vai sarkanbrūni, dažkārt ar apsarmi, rievaini vai šķautņaini, nedaudz kārpaini. Pie lapu pamatnes trīsdaļīgi, 0,5-1,5 cm gari ērkšķi. Lapas 2-4 cm garas, otrādi olveida, mala reti zāģzobaina, virspuse tumši zaļa, matēta, apakšpuse pelēka, ar apsarmi un papillām, dzīslojums tīklveida. Zied maija otrajā pusē ar samērā lieliem (7-8 cm diametrā) prīmulu dzelteniem ziediem. Ziedi divdzimumu, sakārtoti pa vienam vai pušķos pa 2-8. Ogas sarkanas, 1,2-1,4 cm garas, iegarenas, līkas, ar apsarmi un izteiktu irbuli.
Ekoloģija. Saulmīle, bet pacieš nelielu noēnojumu. Vislabāk jūtas vieglās mālsmilts augsnēs uz nogāzēm. Pavasarī plaukst visvēlāk no visām vasarzaļajām bārbeļu sugām.
Nozīme. Dekoratīvs krūms ar izteiksmīgu zarojumu un tumšiem dzinumiem. Rudenī lapas krāsojas oranžsarkanos toņos. Apstādījumos ar stādīt jauktajās dobēs vai brīvi augošos zemos dzīvžogos.