Izplatība. Savvaļā aug Centrālāzijā: Tjanšanā, Pamiro-Alajā uz akmeņainām kalnu nogāzēm. Endēmiska suga.
Morfoloģija. Vasarzaļš, līdz 1,5 m augsts, robusts krūms. Jaunie dzinumi rievaini, purpursarkani, otrajā gadā kļūst riekstu brūni, velteniski vai nedaudz šķautņaini; spīdīgi, ar kārpiņām. Pie lapu pamatnes dzeltenbrūni, stingri, trīsdaļīgi, reizēm ar kātiņu, 0,5-1,5 cm gari ērkšķi. Lapas nevienādas, 2-5,5 cm garas, otrādi olveida, olveida līdz eliptiskas, mala reti zāģzobaina vai retāk vesela, virspuse matēta, gaiši pelēkzaļa; apakšpuse pelēka, ar apsarmi; dzīslojums tīklveida. Zied maija vidū ar dzelteniem ziediem. Ziedi divdzimumu, sakārtoti vienkāršos vai dažkārt pie pamata saliktos, 4-7 cm garos ķekaros pa 10-20. Ogas ēdamas, purpursarkanas līdz purpurzilas, 10-11 mm garas, iegarenas līdz iegareni olveida, ar plānu mizu, spīdīgas, ar zilganu apsarmi vai bez tās, ar īsu irbuli.
Ekoloģija. Saulmīle, bet pacieš nelielu noēnojumu. Vislabāk jūtas vieglās mālsmilts augsnēs uz nogāzēm.
Nozīme. Dekoratīvs krūms. Rudenī lapas krāsojas sarkanbrūnos toņos. Sugas dabiskajā areālā vietējie iedzīvotāji augļus izmanto pārtikā.