Kanādas īve, Amerikas īve

Izcelsme. Savvaļā sastopam Ziemeļamerikas austrumos no Kanādas līdz Virdžīnijai.

Morfoloģija. Tai ir pusklājeniska forma, kura platumā var sasniegt 3-4m, bet augstumā no 1-2 m. Aug mitros un ēnainos mežos, ļoti ziemcietīga. Zari īsi, blīvi skujoti. Jaunie dzinumi sākotnēji zaļi, pēcāk sarkanbrūni. Skujas 1-2 cm garas, nosmaiļotas, ar ļoti īsu kātiņu, virspusē dzeltenīgi zaļā krāsā, apakšpusē ar divām gaiši zaļām atvārsnīšu joslām kas ir tik pat platas, kā zaļās malas joslas, ziemā tās krāsojās sarkanbrūnas. Atšķirībā no citām īvēm, Kanādas īve ir vienmājnieks tas nozīmē, ka vīrišķais un sievišķais strobils - arils (mīkstais sēklsedzis) ir gaiši sarkanā krāsā.

Ekoloģija. Pati ziemcietīgākā īve, mazprasīga augšņu un vietas izvēlē. Var augt akmeņainās purvainās vai stipri noēnotās vietās. Tā kā zari ir klājeniskas formas, dabā bieži apsakņojas un tādā veidā dabīgā ceļā veģetatīvi vairojas.

Nozīme. Ir atlasītas vairākas interesantas formas ko varētu izmantot dekoratīvā dārzkopībā izcilās ziemcietības dēļ. Kanādas īve perspektīva selekcijas darbam. Koksne un skujas ir indīgas.