Izplatība. Savvaļā aug Ķīnas Z un ZA daļā un Amūras apgabalā 600-2300 m augstumā biezos krūmājos, mežos, pustuksnešos, upju ielejās.
Morfoloģija.
1
2
Vasarzaļš, 1,5-1,7 m augsts krūms ar stāviem zariem. Dzinumi šķautņaini, sarkanbrūni, spīdīgi, ar kārpiņām. Pie lapu pamatnes 5-8 mm gari, viendaļīgi ērkšķi. Lapas 2,5-4 cm garas, šauri otrādi olveidīgi lancetiskas, mala vesela, virspuse zāles zaļa, matēta, apakšpuse gaišāka, ar apsarmi. Dzīslojums tīklveida. Zied maija vidū ar dzelteniem ziediem. Ziedi divdzimumu, sakārtoti 3-5 cm garos ķekaros pa 8-15. Ogas ēdamas, 9-10 mm garas, koši sarkanas, stingras, elipsoidālas, bez apsarmes.
Ekoloģija. Saulmīle, pacieš nelielu noēnojumu, taču tad tik krāšņi neziedēs. Vislabāk jūtas vieglās mālsmilts augsnēs uz nogāzēm.
Nozīme. Dekoratīvs krūms, īpaši ziedēšanas un augļu laikā. Rudenī lapas krāsojas oranžos toņos. Var izmantot kā soliteraugu vai stādīt brīvi augošos dzīvžogos. Nektāraugs.