Izplatība. Savvaļā aug Pakistānā, Tibetā un Sičuaņas provincē 1500-3800 m augstumā mežos un biezos krūmājos.
Morfoloģija. Vasarzaļš, 1 m augsts, izplests krūms. Jaunie dzinumi purpursarkani, rievaini, otrajā gadā kļūst dzeltenbrūni, smalki kārpaini. Pie lapu pamatnes oranždzelteni, trīsdaļīgi, 1-2 cm gari ērkšķi. Lapas 2-4 cm garas, otrādi olveida līdz iegareni otrādi olveida, mala vesela vai reti zāģzobaina, virspuse zaļa, nedaudz spīdīga, apakšpuse pelēkzaļa, ar apsarmi; dzīslojums tīklveida. Zied maija vidū ar dzelteniem ziediem. Ziedi divdzimumu, sakārtoti pa 8-12 brīvos, čemurveida ķekaros. Ogas šarlaksarkanas, 1 cm garas, eliptiskas līdz iegareni otrādi olveida, ar līku irbuli, bez apsarmes.
Ekoloģija. Saulmīle, bet pacieš nelielu noēnojumu. Vislabāk jūtas vieglās mālsmilts augsnēs uz nogāzēm. Latvijas vidusdaļā ziemcietība ļoti laba.
Nozīme. Dekoratīvs krūms, īpaši ziedēšanas un augļu laikā. Rudenī lapas krāsojas oranžsarkanos toņos. Apstādījumos ar stādīt jauktajās dobēs vai brīvi augošos zemos dzīvžogos.