Izplatība. Savvaļā aug Ķīnas vidienē Cjinhai, Gaņsu un Sičuaņas provincēs 2200-3900 m augstumā biezos krūmājos uz kalnu nogāzēm un upju palienēs.
Morfoloģija.
1
2
Vasarzaļš, 1,5 m augsts krūms ar slaidiem, pārkareniem zariem. Jaunie dzinumi sākumā koši zaļi, vēlāk krāsojas purpursarkani, rievaini; otrajā gadā kļūst sarkanbrūni, gandrīz velteniski, spīdīgi, kārpaini, ar melnām lenticelēm.. Pie lapu pamatnes 1,5-4 cm gari, dzelteni, stingri, viendaļīgi ērkšķi. Lapas 1,5-3,5 cm garas, ļoti nevienādas, lāpstveida līdz otrādi olveidīgi lancetiskas, mala vesela vai dažkārt reti dzeloņaini zāģzobaina, virspuse koši zaļa, matēta, apakšpuse gaišāka, bez apsarmes, dzīslojums vaļējs (nav tīklveida). Zied ļoti bagātīgi maija vidū ar kanārijdzelteniem ziediem. Ziedi divdzimumu, sakārtoti līdz 2-4 cm garos ķekaros pa 15-35. Ogas ēdamas, 3,5-4,5 mm garas, ieapaļas, gaiši sarkanas, mīkstas, sulīgas.
Ekoloģija. Saulmīle, pacieš nelielu noēnojumu, taču tad tik krāšņi neziedēs. Vislabāk jūtas vieglās mālsmilts augsnēs uz nogāzēm.
Nozīme. Ļoti dekoratīvs krūms, īpaši ziedēšanas un augļu laikā. Rudenī lapas krāsojas oranžos toņos. Var izmantot kā soliteraugu vai stādīt brīvi augošos dzīvžogos. Nektāraugs. Viena no visbagātīgāk ziedošajām vasarzaļajām bārbelēm.