Izplatība. Savvaļā Eiropā, izņemot pašus D un Z. Introducēta Ziemeļamerikā. Vienīgā bārbeļu ģints suga savvaļā Latvijā, kur sastopama galvenokārt Kurzemē, Zemgalē un gar Daugavas ieleju.
Morfoloģija.
1
2
Vasarzaļš, līdz 2,5m augsts krūms ar izliektiem, pārkareniem zariem. Dzinumi gaiši dzeltenbrūni, šķautņaini vai rievaini, otrajā gadā kļūst pelēki. Pie lapu pamatnes 1-2 cm gari, viendaļīgi līdz trīsdaļīgi ērkšķi. Lapas 2,5-5 cm garas, otrādi olveida vai eliptiskas, skropstaini dzeloņaini zāģzobaina, virspuse zaļa līdz zilganzaļa, apakšpuse pelēkzaļa, ar apsarmi. Dzīslojums tīklveida. Zied maija vidū ar dzelteniem ziediem. Ziedi divdzimumu, sakārtoti 4-6 cm garos ķekaros pa 15-25. Ogas 9-10 mm garas, sarkanas, iegarenas, ar vieglu apsarmi.
Ekoloģija. Saulmīle, pacieš nelielu noēnojumu. Vislabāk jūtas vieglās mālsmilts augsnēs. Graudzāļu svītru rūsas Puccinia graminis starpsaimniekaugs, tāpēc nav ieteicams audzēt labības lauku tuvumā.
Nozīme. Nektāraugs. Augļus izmanto pārtikā. No svaigiem augļiem gatavo sulu, želejas vai citus izstrādājumus. Var izmantot arī kaltētus augļus.