Izcelsme. Šķirne atlasīta 1985. gadā Nacionālajā botāniskajā dārzā, Salaspilī, no šķirnes ‘Hollandia’ sēklaudžiem.
Morfoloģija. Mūžzaļš koks ar plati konisku vainagu, pārkareniem zariem un nokarenu galotni. 20 gadu vecumā sasniedz 3,5m augstumu un 2,5m platumu. Miza gluda, spīdīga, pelēki sarkanbrūna. Dzinumi plakani, skujas zvīņveida, virspusē zelta dzeltenas, apakšpusē dzeltenzaļas ar gaišākām, skaidri redzamām atvārsnīšu līnijām. Augam ļoti patīkama, spēcīga sveķu smarža.
Ekoloģija. Vislabāk stādīt no aukstiem vējiem pasargātā saulainā vai daļēji noēnotā vietā. Apdobes vēlams mulčēt ar kūdru, mizu mulču vai kādu citu organisku materiālu. Uz ziemu dzinumi jāapsedz, lai pasargātu no aukstuma un saules apdegumiem. Bargās ziemās virs sniega esošie dzinumi apsalst, bet jauni koki samērā labi atjaunojas no sānu dzinumiem. Losona pacipresēm patīk mitrais un maigais piejūras klimats.
Nozīme. Ļoti dekoratīva skujkoku šķirne. Labi iederas jauktajos stādījumos kā akcentaugs.