Morfoloģija. Mūžzaļš koks ar konisku vainagu, pārkareniem zariem un nokarenu galotni. 20 gadu vecumā sasniedz 4m augstumu un 2m platumu. Miza gluda, spīdīga, sarkanbrūna. Dzinumi plakani, skujas zvīņveida, virspusē zilganzaļas, apakšpusē tumši zaļas ar skaidri redzamām, gaišākām atvārsnīšu līnijām. Augam ļoti patīkama, spēcīga sveķu smarža. Laiku pa laikam ražo sēklas. Čiekuri nelieli, lodveida.
Ekoloģija. Vislabāk stādīt no aukstiem vējiem pasargātā saulainā vai daļēji noēnotā vietā. Apdobes vēlams mulčēt ar kūdru, mizu mulču vai kādu citu organisku materiālu. Uz ziemu dzinumi jāapsedz, lai pasargātu no aukstuma un saules apdegumiem. Bargās ziemās virs sniega esošie dzinumi apsalst, bet jauni koki samērā labi atjaunojas no sānu dzinumiem. Losona pacipresēm patīk mitrais un maigais piejūras klimats, tāpēc tās vislabāk aug reģionos, kas tuvu jūrai.
Nozīme. Ļoti dekoratīva skujkoku šķirne. Labi iederas jauktajos stādījumos kopā ar citu nokrāsu skujkokiem.