Nutkas paciprese

Chamaecyparis nootkatensis

Nosaukums (latīniski)
Chamaecyparis nootkatensis 
Nosaukums (latviski)
Nutkas paciprese 
Tautas nosaukums
 

Nodalījums
gymnospermae (kailsēkļi) 
Dzimta
Cupressaceae (ciprešu dzimta) 
Ģints
Chamaecyparis (paciprese) 
Suga
nootkatensis 
Šķirne
 

Botāniskais dārzs 
Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tallinas botāniskais dārzs 
Lapu krāsa 
zaļa 
Augšanas forma 
koks 
Biotops 
kalns, mežs, piekraste 
Dabas zonas 
, jauktie meži, skujkoku meži (taiga) 
Indīgums 
nav indīgs 
Izplatība 
Ziemeļamerika 
Auga pielietojums 
dekoratīvs augs 

Papildinformācija

Apraksts 

Izcelsme. Savvaļā aug Ziemeļamerikas Klusā okeāna piekrastes Z daļā un Aļaskā mitrās kalnu nogāzēs.

Morfoloģija. Mūžzaļš koks ar šauri konisku vainagu, izteikti nokareniem zariem un galotni. Dzimtenē sasniedz 40m augstumu. Latvijā 35 gadu vecumā sasniedz 4m augstumu un 1m platumu. Miza gluda, spīdīga, pelēcīgi sarkanbrūna. Dzinumi plakani, skujas zvīņveida, 3-5mm garas, virspusē tumši zaļas, apakšpusē gaišākas. Augam ļoti patīkama, spēcīga sveķu smarža. Čiekuri nelieli, lodveida, sastāv no 4 čiekurzvīņām.

Ekoloģija. Vislabāk stādīt no aukstiem vējiem pasargātā saulainā vai daļēji noēnotā vietā. Apdobes vēlams mulčēt ar kūdru, mizu mulču vai kādu citu organisku materiālu. Jauni koki ziemu dzinumi jāapsedz, lai pasargātu no aukstuma un saules apdegumiem. Nutkas pacipresēm patīk mērenās joslas mitrais un maigais piejūras klimats, tāpēc tās vislabāk aug reģionos, kas tuvu jūrai.

Nozīme. Ļoti dekoratīvs skujkoks. Labi iederas jauktajos stādījumos kopā ar citu nokrāsu un formu skujkokiem.