Tūjveida paciprese

Izplatība. Savvaļā aug Ziemeļamerikas austrumu daļā purvos un mitrājos.

Morfoloģija. Mūžzaļš, lēnaudzīgs koks ar plati konisku vainagu, horizontāli izplestiem, skrajiem zariem un stāvu galotni. Miza spīdīga, pelēki sarkanbrūna, ar vertikālām plaisām. Dzimtenē sasniedz 20-28m augstumu. Dzinumi saplacināti, skujas gaiši zaļas līdz zilganzaļas, zvīņveida, 2-4mm garas, izvietotas pretēji. Augam ļoti patīkama, spēcīga sveķu smarža. Čiekuri nelieli, lodveida, 4-9mm diametrā, sastāv no 6-10 čiekurzvīņām, nenobriedušie – purpura krāsā, nobriedušie – tumši brūni.

Ekoloģija. Vislabāk stādīt no aukstiem vējiem pasargātā saulainā vai daļēji noēnotā vietā. Nepieciešamas mitrumu saglabājošas augsnes. Apdobes vēlams mulčēt ar kūdru, mizu mulču vai kādu citu organisku materiālu. Ziemcietīga suga.

Nozīme. Suga paretam tiek izmantota dekoratīvajā dārzkopībā. Labi iederas jauktajos stādījumos kopā ar citu nokrāsu un formu skujkokiem. Dzimtenē izmanto kā kokmateriālu vietās, kas īpaši pakļautas mitruma iedarbībai.