Izcelsme. Atlasīta pirms 1875.gada Henrija Maksvela audzētavā (Henry E. Maxwell), Ženēvā, Ņujorkas štatā, ASV. Sinonīmi: Thuja occidentalis ‘Albospica’ (1891) un Thuja occidentalis ‘Albospicata’ (1903).
Morfoloģija. Mūžzaļš koks ar piramidālu vainaga formu. Koka augstums 2-5m, platums 2m. Gada pieaugums līdz 15cm garumā un 5cm platumā. Zari izplesti. Skujas zaļas ar baltiem galiem. Īpaši dekoratīva jauno dzinumu intensīvas augšanas laikā.
Ekoloģija. Pret gaismas un augsnes apstākļiem mazprasīga, labi pacieš apgriešanu. Vislabāk jūtas neitrālā līdz vāji skābā, vieglā mālsmilts vai smilšmāla augsnē ar augsnes reakciju pH 5,5-7,5. Ierīkojot stādījumus, apdobes vēlams mulčēt ar kūdru, mizu mulču vai kādu citu organiskas izcelsmes materiālu. Lai saglabātu vainaga formu un dekorativitāti, tas aptuveni divas reizes gadā jāapgriež.
Nozīme. Ļoti dekoratīva skujkoku šķirne. Piemērota pilsētu apstādījumiem. Labi iederas stādīšanai gan soliteros, gan lielās grupās jauktajās dobēs kopā ar citām skujkoku dekoratīvajām formām un dzīvžogos.