Rietumu tūja 'Argentea'

Izcelsme. Ar šādu nosaukumu 1855.gadā pirmoreiz šķirni aprakstījis franču botāniķis un dārznieks Eli-Ābels Karjērs (Élie-Abel Carrière). Sinonīms: Thuja occidentalis ‘Albovariegata’ (1868).

Morfoloģija. Lēni augošs, mūžzaļš koks ar plati konisku vainaga formu. Koka augstums 2-6m, platums 2-2,5m. Zari izplesti. Skujas zaļas, galos pārsvarā baltraibas. Nestabila šķirne.

Ekoloģija. Pret gaismas un augsnes apstākļiem mazprasīga, labi pacieš apgriešanu. Vislabāk jūtas neitrālā līdz vāji skābā, vieglā mālsmilts vai smilšmāla augsnē ar augsnes reakciju pH 5,5-7,5. Ierīkojot stādījumus, apdobes vēlams mulčēt ar kūdru, mizu mulču vai kādu citu organiskas izcelsmes materiālu. Lai saglabātu vainaga formu un dekorativitāti, tas aptuveni divas reizes gadā jāapgriež.

Nozīme. Dekoratīva skujkoku šķirne. Piemērota pilsētu apstādījumiem. Labi iederas stādīšanai gan soliteros, gan lielās grupās jauktajās dobēs kopā ar citām skujkoku dekoratīvajām formām un dzīvžogos.