Izcelsme. Šķirnei raksturojumu 1857.gadā devis Eli-Ābels Karjērs. Zem šī nosaukuma bieži apvieno arī citas šķirnes ar zeltainas vai dzeltenas krāsas skujām, radot dažādus pārpratumus.
Morfoloģija. Mūžzaļš koks ar plati konisku vainagu. Koka augstums 2-3m un platums 1-2m. Desmit gados var sasniegt 2m augstumu un 1m platumu. Zari augšupejoši, ar nedaudz nokareniem sānu zariem. Skujas zeltaini dzeltenas.
Ekoloģija. Pret gaismas un augsnes apstākļiem mazprasīga, labi pacieš apgriešanu. Vislabāk jūtas neitrālā līdz vāji skābā, vieglā mālsmilts vai smilšmāla augsnē ar augsnes reakciju pH 5,5-7,5. Ierīkojot stādījumus, apdobes vēlams mulčēt ar kūdru, mizu mulču vai kādu citu organiskas izcelsmes materiālu. Lai veidotos regulāras formas vainags, šīs šķirnes tūjas vismaz divas reizes gadā būtu jāapgriež.
Nozīme. Dekoratīva skujkoku šķirne. Piemērota pilsētu apstādījumiem. Labi iederas stādīšanai gan soliteros, gan lielās grupās jauktajās dobēs kopā ar citām skujkoku dekoratīvajām formām, dzīvžogos un krāsu kompozīcijās.