Rietumu tūja 'Bodmeri'

Thuja occidentalis 'Bodmeri'

Nosaukums (latīniski)
Thuja occidentalis 'Bodmeri' 
Nosaukums (latviski)
Rietumu tūja 'Bodmeri' 
Tautas nosaukums
 

Nodalījums
gymnospermae (kailsēkļi) 
Dzimta
Cupressaceae (ciprešu dzimta) 
Ģints
Thuja (tūja) 
Suga
occidentalis 
Šķirne
'Bodmeri' 

Botāniskais dārzs 
Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tallinas botāniskais dārzs 
Lapu krāsa 
zaļa 
Augšanas forma 
koks 
Biotops 
dārzs 
Indīgums 
nav indīgs 
Auga pielietojums 
dekoratīvs augs 

Papildinformācija

Apraksts 

Izcelsme. Izveidota Šveicē. Pirmoreiz šķirni 1877.gadā minējis Karls Frēbels (Karl Otto Fröbel, latīņu Froebel). Sinonīms: Thuja occidentalis ‘Lycopodioides’.

Morfoloģija. Lēni augošs mūžzaļš koks ar piramidālu, nesakļautu vainaga formu. Koka augstums 2-3m, platums 2m. Desmit gados izaug 1,5m garumā un 1,0m platumā. Skeleta zari resni, neregulāri izvietoti. Sānu zari īsi ar kvadrātveida skuju plātnēm. Skujas biezas, zvīņveida, no abām pusēm tumši zaļas, blīvi pārklāj cita citu.

Ekoloģija. Pret gaismas un augsnes apstākļiem mazprasīga, labi pacieš apgriešanu. Vislabāk jūtas neitrālā līdz vāji skābā, vieglā mālsmilts vai smilšmāla augsnē ar augsnes reakciju pH 5,5-7,5. Ierīkojot stādījumus, apdobes vēlams mulčēt ar kūdru, mizu mulču vai kādu citu organiskas izcelsmes materiālu. Lai saglabātu vainaga formu un dekorativitāti, tas aptuveni divas reizes gadā jāpgriež.

Nozīme. Dekoratīva skujkoku šķirne. Piemērota pilsētu apstādījumiem. Labi iederas stādīšanai gan soliteros, gan lielās grupās jauktajās dobēs kopā ar citām skujkoku dekoratīvajām formām un dzīvžogos.