Izcelsme. Ar šādu nosaukumu 1867.gadā šķirni pirmoreiz aprakstījis franču botāniķis un dārznieks Eli-Ābels Karjērs (Élie-Abel Carrière).
Morfoloģija. Mūžzaļš koks ar slaidu, uz augšu vērstu, irdenu vainaga formu. Koka augstums 2-3m, platums 0,7-1,2m. Gada pieaugums garumā līdz 0,2m. Desmit gados var izaugt 2m garumā un 0,8m platumā. Skeleta zari ieliekti. Skuju plātnes sekstveida, divrindu, iegrieztas. Skujas pelēkzaļas.
Ekoloģija. Pret gaismas un augsnes apstākļiem mazprasīga, labi pacieš apgriešanu. Vislabāk jūtas neitrālā līdz vāji skābā, vieglā mālsmilts vai smilšmāla augsnē ar augsnes reakciju pH 5,5-7,5. Ierīkojot stādījumus, apdobes vēlams mulčēt ar kūdru, mizu mulču vai kādu citu organiskas izcelsmes materiālu. Lai saglabātu vainaga formu un dekorativitāti, tas aptuveni divas reizes gadā jāpgriež.
Nozīme. Dekoratīva skujkoku šķirne. Piemērota pilsētu apstādījumiem. Labi iederas stādīšanai gan soliteros, gan lielās grupās jauktajās dobēs kopā ar citām skujkoku dekoratīvajām formām un dzīvžogos.