Izcelsme. Šķirni no Arnolda Arboretuma saņēmis Francs Ludvigs Špets un ap 1891.gadu ieviesis kultūrā.
Morfoloģija. Mūžzaļš koks ar šauru kolonveida vainaga formu. Atgādina cipresi. Koka augstums 10-15m un platums 2-3m. Desmit gados sasniegs 2-3m garumā un līdz 1m platumā. Skeleta zari īsi, tievi, līmeniski. Sānu zari arī īsi, blīvi izvietoti, sagriezti kā papardēm lapas. Skujas sūnu zaļā krāsā. Apakšējās smalkās skujas uz sānu zariem ātri nokalst un nobirst, atstājot daļu no zara kailu. Reizēm mēdz jaukt ar ‘Spiralis’.
Ekoloģija. Pret gaismas un augsnes apstākļiem mazprasīga, labi pacieš apgriešanu. Vislabāk jūtas neitrālā līdz vāji skābā, vieglā mālsmilts vai smilšmāla augsnē ar augsnes reakciju pH 5,5-7,5. Ierīkojot stādījumus, apdobes vēlams mulčēt ar kūdru, mizu mulču vai kādu citu organiskas izcelsmes materiālu.
Nozīme. Dekoratīva skujkoku šķirne. Piemērota pilsētu apstādījumiem. Labi iederas stādīšanai gan soliteros, gan lielās grupās jauktajās dobēs kopā ar citām skujkoku dekoratīvajām formām un alejās.