Izcelsme. Šķirnei izcelsme nav zināma, taču nosaukumu 1949.gadā tai deva Pīters Oudens (Pieter den Ouden) no Boskopas, Nīderlandē.
Morfoloģija. Mūžzaļš koks ar šauri piramidālu vainaga formu. Koka augstums 3-5m, platums 1,2-1,5m. Desmit gados sasniedz 3m garumu un 1,2m platumu. Skeleta zari blīvi izvietoti. Skuju plātnes pārklāj viena otru. Skujas intensīvā koši zaļā krāsā ar dzelteniem galiem, kas ziemā iekrāsojas brūni.
Ekoloģija. Pret gaismas un augsnes apstākļiem mazprasīga, labi pacieš apgriešanu. Vislabāk jūtas neitrālā līdz vāji skābā, vieglā mālsmilts vai smilšmāla augsnē ar augsnes reakciju pH 5,5-7,5. Ierīkojot stādījumus, apdobes vēlams mulčēt ar kūdru, mizu mulču vai kādu citu organiskas izcelsmes materiālu. Lai saglabātu vainaga formu un dekorativitāti, tas aptuveni divas reizes gadā jāpgriež.
Nozīme. Dekoratīva skujkoku šķirne. Piemērota pilsētu apstādījumiem. Labi iederas stādīšanai gan soliteros, gan lielās grupās jauktajās dobēs kopā ar citām skujkoku dekoratīvajām formām un dzīvžogos.