Rietumu tūja 'Ellwangeriana Aurea'

Izcelsme. Šķirne radusies ap 1895.gadu kā sports no ‘Ellwangeriana’ F. L. Špeta stādaudzētavā, Berlīnē, Vācijā.

Morfoloģija. Mūžzaļš koks ar plati konisku vainaga formu līdzīga ‘Ellwangeriana’. Lēnaudzīgāka un zemāka forma par ‘Ellwangeriana’. Koka augstums 1,0-1,5m, platums 0,7-1,0m. Mēdz būt vairākas galotnes. Jaunie augi mēdz būt olveida formas. Atšķirībā no ‘Ellwangeriana’ pārsvarā ir nobriedušas zvīņveida skujas, bet saglabājas arī juvenilās skujas, kādēļ agrāk bieži jauca ar ‘Rheingold’. Skujas zeltaini dzeltenas, ziemā krāsojas zeltainā bronzas krāsā.

Ekoloģija. Pret gaismas un augsnes apstākļiem mazprasīga, labi pacieš apgriešanu. Vislabāk jūtas neitrālā līdz vāji skābā, vieglā mālsmilts vai smilšmāla augsnē ar augsnes reakciju pH 5,5-7,5. Ierīkojot stādījumus, apdobes vēlams mulčēt ar kūdru, mizu mulču vai kādu citu organiskas izcelsmes materiālu. Lai saglabātu vainaga formu un dekorativitāti, tas aptuveni divas reizes gadā jāpgriež. Ziemā var apsalt.

Nozīme. Dekoratīva skujkoku šķirne. Piemērota pilsētu apstādījumiem. Labi iederas stādīšanai gan soliteros, gan lielās grupās jauktajās dobēs kopā ar citām skujkoku dekoratīvajām formām un dzīvžogos.