Izcelsme. Šķirni 1891.gadā pirmoreiz aprakstījis vācu dārznieks un dendrologs Ludvigs Beisners (Ludwig Beissner). Sinonīmi: Thuja occidentalis ‘Globularis’ un Thuja occidentalis ‘Spihlmannii’.
Morfoloģija. Mūžzaļš koks ar blīvu, lodveida vainaga formu. Koka augstums un platums 1,0-1,5m. Līdzīga šķirnei ‘Globosa’, bet atšķirībā no tās skujas ir nedaudz gaišākā krāsā un savu koši zaļo toni saglabā arī ziemā. Atšķiršanas grūtību dēļ abas šķirnes bieži tiek pārdotas kā ‘Globosa’.
Ekoloģija. Pret gaismas un augsnes apstākļiem mazprasīga, labi pacieš apgriešanu. Vislabāk jūtas neitrālā līdz vāji skābā, vieglā mālsmilts vai smilšmāla augsnē ar augsnes reakciju pH 5,5-7,5. Ierīkojot stādījumus, apdobes vēlams mulčēt ar kūdru, mizu mulču vai kādu citu organiskas izcelsmes materiālu. Lai saglabātu vainaga formu un dekorativitāti, tas aptuveni divas reizes gadā jāapgriež.
Nozīme. Dekoratīva skujkoku šķirne. Piemērota pilsētu apstādījumiem. Labi iederas stādīšanai gan soliteros, gan lielās grupās jauktajās dobēs kopā ar citām skujkoku dekoratīvajām formām un dzīvžogos.