Rietumu tūja 'Globosa'

Thuja occidentalis 'Globosa'

Nosaukums (latīniski)
Thuja occidentalis 'Globosa' 
Nosaukums (latviski)
Rietumu tūja 'Globosa' 
Tautas nosaukums
 

Nodalījums
gymnospermae (kailsēkļi) 
Dzimta
Cupressaceae (ciprešu dzimta) 
Ģints
Thuja (tūja) 
Suga
occidentalis 
Šķirne
'Globosa' 

Botāniskais dārzs 
Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Tallinas botāniskais dārzs 
Lapu krāsa 
zaļa 
Augšanas forma 
koks 
Biotops 
dārzs 
Indīgums 
nav indīgs 
Auga pielietojums 
dekoratīvs augs 

Papildinformācija

Apraksts 

Izcelsme. Šķirni 1874.gadā pirmoreiz aprakstījis Ričards Smits (Richard Smith) savā stādaudzētavā Vorčestrā, Lielbritānijā. Sinonīmi: Thuja occidentalis ‘Sphaerica’ un Thuja occidentalis ‘Tom Thumb’.

Morfoloģija. Mūžzaļš, lēnaudzīgs koks ar blīvu, lodveida vainaga formu. Koka augstums un platums 1,5-2,0m, desmit gados sasniedz 0,6m augstumu un 1,0m platumu. Zari vērsti uz augšu, atstatus no stumbra. Zarojums blīvs ar vienādām skuju plātnēm, veidojot līdzenu vainaga formu. Atšķirībā no ‘Froebelii’ skujas ziemā krāsojas pelēkzaļas.

Ekoloģija. Pret gaismas un augsnes apstākļiem mazprasīga, labi pacieš apgriešanu. Vislabāk jūtas neitrālā līdz vāji skābā, vieglā mālsmilts vai smilšmāla augsnē ar augsnes reakciju pH 5,5-7,5. Ierīkojot stādījumus, apdobes vēlams mulčēt ar kūdru, mizu mulču vai kādu citu organiskas izcelsmes materiālu. Lai saglabātu vainaga formu un dekorativitāti, tas aptuveni divas reizes gadā jāapgriež.

Nozīme. Dekoratīva skujkoku šķirne. Piemērota pilsētu apstādījumiem. Labi iederas stādīšanai gan soliteros, gan lielās grupās jauktajās dobēs kopā ar citām skujkoku dekoratīvajām formām un dzīvžogos.