Izcelsme. Šķirni 1951.gadā atklājis un atlasījis stādaudzētājs Asgers Mariuss Jensens (Asger Marius Jensen) no Holmstrupas, Dānijā. Sinonīmi: Thuja occidentalis ‘Holmstrupensis’ un Thuja occidentalis ‘Holmstrupii’.
Morfoloģija. Mūžzaļš, lēnaudzīgs koks ar šauri piramidālu vainaga formu. Koka augstums 3-5m, platums 0,8-1,0m. Desmit gados sasniedz 2-3m garumu un 0,8m platumu. Skeleta zari blīvi izvietoti, uz augšu vērsti, galos līdz 2mm plati. Skujas sulīgi zaļā krāsā, kas savu krāsojumu saglabā arī ziemā.
Ekoloģija. Pret gaismas un augsnes apstākļiem mazprasīga, labi pacieš apgriešanu. Vislabāk jūtas neitrālā līdz vāji skābā, vieglā mālsmilts vai smilšmāla augsnē ar augsnes reakciju pH 5,5-7,5. Ierīkojot stādījumus, apdobes vēlams mulčēt ar kūdru, mizu mulču vai kādu citu organiskas izcelsmes materiālu. Lai saglabātu vainaga formu un dekorativitāti, tas aptuveni divas reizes gadā jāpgriež.
Nozīme. Dekoratīva skujkoku šķirne. Piemērota pilsētu apstādījumiem. Labi iederas stādīšanai gan soliteros, gan lielās grupās jauktajās dobēs kopā ar citām skujkoku dekoratīvajām formām un dzīvžogos. Pats Jensens šo šķirni ieteicis tieši dzīvžogiem. 1993.gadā ieguvusi RHS AGM balvu.