Izcelsme. Šķirni 1868.gadā pirmoreiz aprakstījis amerikāņu botāniķis Džosaija Hūps (Josiah Hoopes, The Book of Evergreens).
Morfoloģija. Mūžzaļš koks ar olveida vainaga formu. Koka augstums 2,0-2,5m un platums 1,5-2,0m, desmit gados sasniedz 1,5m augstumu un 1,0m platumu. Zarojums stāvs, lokans, platām skuju plātnēm. Skujas dzeltenzaļā krāsā, kas ziemā krāsojas brūnganas.
Ekoloģija. Pret gaismas un augsnes apstākļiem mazprasīga, labi pacieš apgriešanu. Vislabāk jūtas neitrālā līdz vāji skābā, vieglā mālsmilts vai smilšmāla augsnē ar augsnes reakciju pH 5,5-7,5. Ierīkojot stādījumus, apdobes vēlams mulčēt ar kūdru, mizu mulču vai kādu citu organiskas izcelsmes materiālu. Lai saglabātu vainaga formu un dekorativitāti, tas aptuveni divas reizes gadā jāpgriež. Ziemā zarus izliec sniegs.
Nozīme. Dekoratīva skujkoku šķirne. Piemērota pilsētu apstādījumiem. Labi iederas stādīšanai gan atsevišķi soliteros, gan lielās grupās jauktajās dobēs kopā ar citām skujkoku dekoratīvajām formām un dzīvžogos.