Izcelsme. Šķirne pirms 1992.gada atlasīta Vroclavas Botāniskajā dārzā, Polijā.
Morfoloģija. Mūžzaļš, lēnaudzīgs pundurkoks ar neregulāru plakani ovālu vainaga formu. Koka augstums 0,5-0,8m un platums 0,8-1,2m. Zarojums blīvs. Zari stingri, nedaudz pacilus. Veido vairākas galotnes. Skujas smalkas zvīņveida, pelēcīgi zaļā krāsā, ziemā krāsojas izteiksmīgā rūsganā bronzas krāsā.
Ekoloģija. Pret gaismas un augsnes apstākļiem mazprasīga, labi pacieš apgriešanu. Vislabāk jūtas neitrālā līdz vāji skābā, vieglā mālsmilts vai smilšmāla augsnē ar augsnes reakciju pH 5,5-7,5. Ierīkojot stādījumus, apdobes vēlams mulčēt ar kūdru, mizu mulču vai kādu citu organiskas izcelsmes materiālu.
Nozīme. Dekoratīva skujkoku šķirne. Piemērota pilsētu apstādījumiem. Labi iederas stādīšanai gan soliteros, gan lielās grupās jauktajās dobēs kopā ar citām skujkoku dekoratīvajām formām, akmeņdārzos un podos.