Rietumu tūja 'Pygmaea'

Izcelsme. ASV kultūrā pirms 1966.gada. Šķirni ar šādu nosaukumu 1966. gadā pirmoreiz minējis Hamfrijs Džeimss Velčs (Humphrey James Welch). Iepriekš šķirne, spriežot pēc apraksta, visticamāk figurējusi ar nosaukumu ‘Plicata Pygmaea’.

Morfoloģija. Mūžzaļš, neliels, lēnaudzīgs koks ar konisku, izteikti neregulāru vainaga formu. Koka augstums 1,5-2,5m un platums 1,0-2,0m. Skeleta zari vērsti uz augšu. Sānu zari īsi, savīti, blīvi izvietoti. Skuju plātnes blīvas ar īsām, biezām, zvīņainām skujām, kuras pārklāj cita citu. Uz skujām no abām pusēm labi redzamas sveķainas atvārsnīšu rindas. Skujas spīdīgas, dzinumu galos gaiši zaļas, ziemā krāsojas zilganzaļas.

Ekoloģija. Pret gaismas un augsnes apstākļiem mazprasīga, labi pacieš apgriešanu. Vislabāk jūtas neitrālā līdz vāji skābā, vieglā mālsmilts vai smilšmāla augsnē ar augsnes reakciju pH 5,5-7,5. Ierīkojot stādījumus, apdobes vēlams mulčēt ar kūdru, mizu mulču vai kādu citu organiskas izcelsmes materiālu.

Nozīme. Dekoratīva skujkoku šķirne. Piemērota pilsētu apstādījumiem. Labi iederas stādīšanai gan soliteros, gan lielās grupās jauktajās dobēs kopā ar citām skujkoku dekoratīvajām formām.